Projekti

Meistarklase “Dzintara amatniecības tradīcijas”

Meistarklase “Dzintara stāsti latviešu kultūrā”

5.decembrī kultūrvietā SVENTĀJA notika meistarklase “Dzintara stāsti latviešu kultūrā”. Meistarklases laikā Daiga Straupeniece un Solveiga Kūlaine iepazīstināja ar stāstiem par dzintaru latviešu kultūrā, tai skaitā pievēršot uzmanību “dzintara meitenēm”, “dzintara sievām”. Dziesmas par dzintaru un jūru izdziedāja un mūziku izpēlēja folkloras kopa “Ķocis”. Meistarklasi organizē biedrība “SVENTĀJA” Projektu “Dzintars – Liepājas zelts” atbalsta Liepājas kultūras pārvalde.

Meistarklase “Dzintara nozīme dziedniecībā”

Šodien, 20.novembrī, kultūrvietā SVENTĀJA notika meistarklase “Dzintara nozīme dziedniecībā”. Meistarklases laikā etnoloģe Ieva Ančevska atklāja, cik daudzveidīga un dziedinoša ir šī Baltijas jūras dāvana – dzintars. Dzintars veicina brūču dzīšanu, dzintara pulveris un ziede palīdz ādas slimību gadījumos, tas noder apdegumu un ievainojumu aprūpē. Dziesmas par Dzintara jūru izdziedāja Rucavas etnogrāfiskais ansamblis. Paldies visiem, kas bija klāt un ļāvās atklāt dzintara dziedinošo spēku! Meistarklasi organizē biedrība “SVENTĀJA” Projektu “Dzintars – Liepājas zelts” atbalsta Liepājas kultūras pārvalde.

20. novembrī kultūrvietā SVENTĀJA notiks meistarklase “Dzintara nozīme dziedniecībā”, kur etnoloģe Ieva Ančevska atklās dzintara dziedinošo pieskārienu tautas medicīnā. Varēsi uzzināt par dzintara pulvera un dziedinošo dūmu spēku, par dzintara krellēm, kas remdē drudzi, un saberzta dzintara, medus un rožu eļļas maisījuma iedarbību pret acu kaitēm. Vai zināji, ka dzintaram piemīt arī aizsardzības funkcijas? Kādas tieši – to varēsi uzzināt meistarklasē. Dziesmas par dzintara daiļumu un spēku izdziedās Rucavas etnogrāfiskais ansamblis. Nāc izjust dzintara siltumu, smaržu un senču gudrību! Projektu realizē biedrība “SVENTĀJA”. Projektu atbalsta Liepājas kultūras pārvalde.

Meistarklase “Dzintars – kultūras un identitātes zīme”

Šodien, 6. novembrī, kultūrvietā SVENTĀJA aizvadīta meistarklase par dzintaru – Liepājas zeltu –, kas tur, jūras krastā, gaida, kad to kāds izcels, pacels vai nozvejos. Katru dienu Jūras māte noliek krastā pa dzintara gabaliņam, šoreiz kopā pulcējās tie, kas savu dzintaru jau atraduši. Vēju pilsētas meistare Ilze Vainovska stāstīja par savu pieredzi dzintara zvejošanā, dalījās savās zināšanās un stāstos par mezglu veidiem un to rakstiem, rādīja, kā iesiet savu dzintaru tieši tādu, kāds tas atrasts — ar jūras elpu un saules siltumu. Pasākuma noskaņu bagātināja Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dziedātās dziesmas par jūru, dzintaru un sauli — tās piepildīja telpu ar mieru, prieku un senatnes spēku. Paldies visiem, kas bija klāt, klausījās, dziedāja un dalījās savā gaismā! Lai katra reize, kad ejat līdz jūrai, atgādina — jūsu dzintars vienmēr tur jūs gaida. Nākamā meistarklase notiks 20. novembrī plkst. 17.00 (ar iepriekšēju pieteikšanos līdz 17. novembrim), kurā piedalīsies etnoloģe Ieva Ančevska un Rucavas etnogrāfiskais ansamblis. Projektu realizē biedrība “SVENTĀJA”. Projektu atbalsta Liepājas kultūras pārvalde.

Katru dienu Jūras māte krastā noliek pa dzintara gabaliņam — bet to pamana tikai tas, kam tas ir paredzēts. Tāpēc vienmēr ir vērts aiziet līdz jūrai — varbūt tieši šodien tavs dzintars gaida smiltīs… 6. novembrī plkst. 17.00 notiks meistarklase “Dzintars – kultūras un identitātes zīme”. Vēju pilsētas meistares Ilzes Vainovskas rokās dzintars tiek iesiets tāds, kāds atrasts — dabisks, dzīvs, saules un jūras pieliets. Meistarklasē dzirdēsiet stāstu par dzintara siešanu, uzzināsiet par mezglu veidiem, kā iesiet dzintaru, un to rakstiem. Būs iespēja klausīties un dziedāt līdzi Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dziedātām dziesmām par jūru, dzintaru un sauli. Nāc — atrodi savu dzintaru un sajūti jūras elpu! Projektu “Dzintars – Liepājas zelts” organizē biedrība “Sventāja”. Projektu “Dzintars – Liepājas zelts” organizē biedrība “Sventāja”, to atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde.

Meistarklase “Dzintara ceļš valodniecībā”

Šodien, 30. oktobrī, kultūrvietā SVENTĀJA Liepājas 400 gadu svinību ietvaros notika meistarklase “Dzintara ceļš valodniecībā”. Kopā atklājām, kā “dzintars” skan valodā, dalībnieki iepazina vārda “dzintars” nozīmi, sinonīmus, frazeoloģismus un dažādus stāstus. Par sirsnīgu noskaņu un skanīgām dziesmām parūpējās Rucavas lauku kapela “Paurupīte”, izdziedot skaistās Kurzemes dzintara dziesmas. “Dzintars – Liepājas zelts” ir kultūrizglītojošs projekts, tā galvenais elements ir dzintars kā Baltijas reģiona, Latvijas un Liepājas identitātes simbols. Liepājai ir koncertzāle “Lielais dzintars”, vides objekts “Dzintara pulkstenis”, Dzintara iela, PII “Dzintariņš”, mūzikas festivāls “Liepājas dzintars” u.c. Paldies visiem, kas bija klāt un ļāvās valodas un mūzikas burvībai! Nākamā meistarklase 6. novembrī plkst. 17.00 (ar iepriekšēju pieteikšanos līdz 4. novembrim), kurā piedalīsies Ilze Vainovska, dzintara ķērāja un dzintara mezglu sējēja, un Nīcas etnogrāfiskais ansamblis. Projektu realizē biedrība “SVENTĀJA”. Projektu atbalsta Liepājas kultūras pārvalde.

Turpinot Liepājas 400 gadu svinības, aicinām ikvienu interesentu piedalīties meistarklasēs par dzintaru – Liepājas zeltu! 30. oktobrī valodniece Daiga Straupeniece ļaus iegrimt valodas dzīlēs, iepazīstinot ar vārda “dzintars” izcelsmi, nozīmi, sinonīmiem, frazeoloģismiem mūsu kultūrā. Savukārt lauku kapela “Paurupīte” izdziedās skaistās Kurzemes dzintara dziesmas, ienesot siltumu un gaismu rudens dienā. Nāc un sajūti Liepājas dzintara mirdzumu – gan valodā, gan mūzikā! Projektu “Dzintars – Liepājas zelts” organizē biedrība “Sventāja”. Projekts notiek arLiepājas Kultūras pārvaldes finansiālu atbalstu.

6.meistarklase “Pūt, pūt, Vēja māte!”

Ko dara Vēja māte latviešu folklorā? Vēja māte loka meža galus, rauj lapas, šūpo un lolo putnu mazuļus, svilpo un stabulē, klabina nama durvis, lielās, pūš un gavilē. Vēja mātei ir četri Vēja dēli, katram no viņiem ir sava daba un raksturs. Mēdz sacīt, ka Austrenis ir spirdzinošs tiepša, Dienvidvējš ir silts, iejūtīgs, Rietenis –dāsns, jo izmet jūras krastā dzintaru, bet Ziemelis – skarbs. Meistarklasē izskanēja ticējumi, parunas, mīklas par vēju un varēja klausīties pasakas par vēju. Dziesmas par vēju un jūru dziedāja Rucavas pamatskolas folkloras kopa “Ķocītis”. Meistarklasi organizēja biedrība “SVENTĀJA”. Projektu “Pa vējam(i) es dziedāju” atbalstīja Liepājas Kultūras pārvalde.

10.oktobrī kultūrvietā SVENTĀJA notiks meistarklase “Pūt, pūt, Vēja māte!” Par vēja nozīmīgo lomu baltu etniskajā kultūrā liecina tautas ticējumi, kuros atklājas vairāki tematiski slāņi: gan vēja prognozēšana, vērojot dabas parādības, gan vēja ietekme uz ražu un citām dzīves norisēm, gan maģiskas darbības – vēja izsaukšana vai aizdzīšana. Nāc klausies un dziedi kopā ar Rucavas pamatskolas folkloras kopu “Ķocītis”. Meistarklasi organizē biedrība “SVENTĀJA”. Projektu atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde.

5.meistarklase “Kā vējš pūš, tā koks lokās”

12. septembrī tradicionālo pasākumu kultūrvietā “SVENTĀJA” notika 5. meistarklase par vēju “Kā vējš pūš, tā koks lokās”. Latviešu folklora mums rāda, ka tikumi – gudrība, pacietība, sirds drosme – tiek godāti, bet netikumi – viltība, lepnība, vieglprātība – pelti. Vai spēja locīties vējā nav pati dzīves māksla, kas ļauj izdzīvot un palikt stipram? Meistarklasi vadīja harismātiskā Gunta Klievēna, Bārtas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja. Vakara gaisotni piepildīja Bārtas etnogrāfiskā ansambļa dziesmas un garie, spēcīgie saucieni – dziedāti pa vējam un pret vēju. Tiekamies nākamajās meistarklasēs! Projektu “Pa vējami es dziedāju” atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde.

Rudenī turpinās meistarklašu cikls par vēju – Liepājas simbolu. 5.meistarklasi “Kā vējš pūš, tā koks lokās” vadīs Gunta Klievēna, Bārtas etnogrāfiskais ansambļa vadītāja. Pārcilāsim atmiņā, vai stiprā vējā cilvēka raksturs un īpašības norūdās. Palūkosim, kādi tikumi tiek izcelti latviešu folklorā, kādi netikumi tiek pelti. Vai vējā locīties – tā ir izdzīvošanas māksla? Ko nozīmē frazeoloģisms – palaist valodas vējā. Praktiskajā daļā būs iespēja mācīties un līdzi dziedāt dziesmas par vēju kopā ar Bārtas etnogrāfisko ansambli. Projektu atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde.

4.meistarklase “Labu ceļa vēju!”

5. jūlijā biedrības “SVENTĀJA” telpas piepildīja radošums, mūzika un vēja šalkas – notika 4. meistarklase “Labu ceļa vēju!” ciklā “Pa vējam(i) es dziedāju”. Katrs dalībnieks izveidoja savu unikālo vēja zvanu, ieliekot tajā novēlējumu spēku un daļiņu no sevis. Liepājas simbols ir vējš, un mēs ticam – kad vējš iešūpojas, tas aiznes mūsu domas, sapņus un labos vēlējumus pasaulē. Paldies visiem par sirsnīgu klātbūtni, sadarbību un kopā radīšanu! Tiekamies nākamajās meistarklasēs! Meistarklasi organizē biedrība “SVENTĀJA”. Projektu “Pa vējami es dziedāju” atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde.

5. jūlijā plkst. 17.00 biedrības “SVENTĀJA” telpās notiks 4. meistarklase “Labu ceļa vēju!” Stāstu par ceļa vēju un novēlējuma spēku stāstīs Rucavas Tradīciju nama “Zvanītāji” sievas, savukārt praktiskajā daļā tiks gatavoti vēja zvani. Projektu atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde.

3. meistarklase “Kas vēju sēj, tas vētru pļauj”

Kas nav ne ķerams, ne tverams, ne sasienams? Protams, vējš! Liepājā – pilsētā, kurā piedzimst vējš – 16. maijā Liepājas Raiņa vidusskolā aizvadīta jau 3.meistarklase par tās simbolu – vēju. Šoreiz meistarklasi par vēju valodā un tā dažādajiem nosaukumiem vadīja valodniece Daiga Straupeniece un Rucavas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Staņislava Skudiķe. Vēja nosaukumi latviešu valodā ir daudzveidīgi. Tos var iedalīt pēc stipruma: bezvējš, pūsma, viegls vējš, brīze, vēja brāzma, vētra, viesulis, virpulis. Tāpat interesanti ir nosaukumi pēc virziena: tukšuma vējš, zemnieks, jūrnieks, āzinis, saksinis, bada vējš u.c. Rucavas etnogrāfiskais ansamblis meistarklasi papildināja ar dziesmām par vēju un jūru, aicinot visus dziedāt līdzi. Projektu atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde.

Nāc dziedāt pa vējam un pret(ī) vējam Liepājā – pilsētā, kurā piedzimst vējš. 16. aprīlī plkst. 16.00 Liepājas Raiņa vidusskolā notiks meistarklase “Kas vēju sēj, tas vētru pļauj”. Ir arī ticējums – kas vēju sēj, tas vētru pļauj. Ko sagaida cilvēks, kas gaida vētru? Meistarklasē būs iespējams dzirdēt Dr. philol. Daigas Straupenieces stāstu par vēju nosaukumiem latviešu valodā gan pēc virziena, gan pēc stipruma (bezvējš, pūsma, viegls vējš, brīze, vēja brāzma, vētra, viesulis, virpulis). Dziesmas par vēju un ap vēju izdziedās Rucavas etnogrāfiskais ansamblis. Projektu atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde.

2.meistarklase “Grozās kā vēja rādītājs”

Šodien, 17. aprīlī, Liepājas Bērnu un jauniešu centrā “Vaduguns” notika projekta “Pa vējam(i) es dziedāju” otrā meistarklase “Grozās kā vēja rādītājs”, kurā stāstus par piekrastes iedzīvotājiem, mencu žāvēšanu, zivju ēdieniem izstāstīja un izdziedāja Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis. Griežot vēju, var uzgriezt valodas, dižus stāstus un daudzbalsīgu dziedāšanu. Projektu atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde.

Nāc dziedāt pa vējam un pret(ī) vējam Liepājā – pilsētā, kurā piedzimst vējš. 17. aprīlī plkst. 17.00 Liepājas Bērnu un jaunatnes centrā “Vaduguns” notiks meistarklase “Grozās kā vēja rādītājs”, kurā būs iespējams dzirdēt Otaņķu Etnogrāfiskā ansambļa vadītājas Solveigas Kūlaines stāstu par āra dziedāšanas tradīciju Dienvidkurzemē, konkrētāk par daudzbalsību Nīcā, un uzzināt, kā dziedāt pa vējam un pret vējam. Tiks stāstīts par garajiem saucieniem un leišiem, varēs klausīties veco laiku ierakstus, kā arī būs iespēja dziedāt līdzi Otaņķu Etnogrāfiskā ansambļa dziedājumam. Atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde.

1. meistarklase “Vējā augošam kokam stipras saknes

Liepājas jubilejas nedēļā, 22. martā, bibliotēkā “Vecliepājas rūķis” notika projekta “Pa vējam(i) es dziedāju” pirmā meistarklase “Vējā augošam kokam stipras saknes”, kurā stāstu par savu ceļu līdz kuršu arheoloģiskam tērpam izstāstīja tradīciju kopēja Beatrise Kapuste. Te bija iespēja uzzināt, kāpēc ziņas par kuršu arheoloģisko tērpu mūsdienās ir fragmentāras, kādi izziņas avoti un pētījumi ir pieejami. Ja ir vēlme darināt kuršu arheoloģisko tērpu, ir svarīgi saprast, kādas ir tipiskākās neprecizitātes, to darinot un valkājot. Savukārt dažādus etnogrāfiskos instrumentus meistarklasē spēlēja Andris Kapusts, Latvijas Folkloras biedrības vadītājs. Pasākums bija jaudīgs un spēcīgs, un noderīgs. Par to, ka cilvēki bija patiesi ieinteresēti, apliecināja apmeklētāju uzdotie jautājumi un vēlme uzkavēties pēc pasākuma, lai aplūkotu kuršu tērpu, greznos kāju autus, grāmatas. Atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde.

Libava ir bijusi kuršu apdzīvota vieta Piemarē. Kurši – spēcīgi, stipri ļaudis. Jūras piekrastē augušam un stipru vēju locītam cilvēkam ir stipras saknes, spēja izdzīvot un pielāgoties videi. Kāds ir kuršu apģērbs? Kāpēc ziņas par kuršu arheoloģisko tērpu ir fragmentāras? Kāpēc kuršu apģērba restaurācija ir apgrūtināta? Nāc uz meistarklasi 22. martā un uzzini!

Vai vēlies iepazīt BERNĀTUS tepat – savā pilsētā LIEPĀJĀ? 15.augustā Bernātu ielā LIEPĀJĀ uzplauks gleznainā Bernātu kūrortvieta. Kas ir Bernātu simbols? Kas to veidojis? Ko cilvēki ir iemīļojuši Bernātos? Nāc un uzzināsi par to Bernātu ielā!Pasākums tiek īstenots ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu projekta “Lejaskurzemes ielu svētki” ietvaros.

Vai vēlies iepazīt BĀRTU tepat – savā pilsētā LIEPĀJĀ? 15.augustā Bārtas ielā LIEPĀJĀ uzplauks greznā Bārtas kultūrtelpa. Te ciemosies Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, kas caur dziesmu, stāstu un tautastērpu rādīs savu bagāto pūra lādi, būs ieskats Bārtas muzejā, ko tur var atrast un pētīt. Te būs Tautas lietišķās mākslas studijas “Kamolītis” izstāde, lai sajustu rokdarbnieču valodu krāsā un faktūrās. Vai zini, kas ir spiras un ka tās ir ēdamas? Nāc un uzzināsi par to Bārtas ielā! Atrodi Bārtas ielu LEJASKURZEMES IELU pastaigu kartē un ienāc pasaulē, kur Bārta ienāk Liepājā ar visu savu krāšņumu. BĀRTAS IELAS IEDZĪVOTĀJ! Atnāc un uzzini par BĀRTU vairāk! Pasākums tiek īstenots ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu projekta “Lejaskurzemes ielu svētki” ietvaros.

Vai vēlies iepazīt PĒRKONI tepat – mūsu pilsētā Liepājā? 15.augustā Pērkones ielā LIEPĀJĀ viesosies Sigita Jevgļevska Pļaviņa, kuras jaunā aizraušanās – melnā keramika – atklāj stāstu par trauslumu, izturību un formu. Šī būs iespēja apskatīt viņas darbu izstādi, sajust māla smaržu. Sigita dalīsies arī stāstā par dzīvi Pērkonē, kas glabā Dienviskurzemes klusumu un spēku. Atrodi Pērkones ielu Lejaskurzemes ielu pastaigu kartē un ienāc pasaulē, kur keramika kļūst par ceļu starp cilvēku un zemi. Pasākums tiek īstenots ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu projekta “Lejaskurzemes ielu svētki” ietvaros.

Vai vēlies piedzīvot NIDU tepat – savā pilsētā LIEPĀJĀ? 15.augustā NIDAS IELA Liepājā būs vieta, kur uzvirmos spilgtas atmiņas par laiku, kad šeit vēl vairumā dzīvoja latvieši. Šajā dienā Nidas iela kļūs par pieturu, kur pagātne satiek tagadni, un klusais piejūras ciems pie robežas atdzīvosies stāstos. Ciemos gaidīsim trīs māsas – “Menca” māju pēcteces, kas dzimušas un bērnību pavadījušas Nidā – viņu balsīs un acīs vēl dzīvs senais Nidas gars. Viņas stāstīs par mājām, kur jūra pienāca pavisam tuvu, par robežstabu, kas reiz bija pasaules mala, un par to, kas palicis pāri no senās Nidas šodien. Būs Rucavas baltā sviesta meistarklase un degustācija, bet vakarā aicinām kopīgi noskatīties filmiņu par Nidu, tās vēsturi, cilvēkiem un to, kas no šīs vietas vēl dzīvo mūsos. Kā arī varēsi uzzināt, cik latviešu šodien palikuši Nidā. NIDAS IELAS IEDZĪVOTĀJ! Atnāc un uzzini par NIDU vairāk! Nidas ielas aktivitātes notiks pie mājas Nidas ielā 9. Tās saimniece Inguna Narkevica-Bergsone iesaistās svētku organizēšanā, nodrošinot atbalstu svētku norisei. Pasākums tiek īstenots ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu projekta “Lejaskurzemes ielu svētki” ietvaros.

Vai vēlies piedzīvot RUCAVU tepat – savā pilsētā Liepājā? 15.augustā RUCAVAS IELA svētkos pārvērtīsies par īstu kultūras pieturu – ar dziesmām, stāstiem un garšu. Šeit satiksies tradīcija un jaunrade, lauku miers un cilvēku spēks. Rucavas ielā ciemosies Rucavas Etnogrāfiskais Ansamblis un Rucavas tradīciju nams “Zvanītāji”. Te tiks izrādīts rucavnieku bagātais tradicionālās kultūras mantojums – krāšņais tautastērps, rakstaino cimdu pūrs, valoda un savdabīgā vienbalsīgā dziedāšana. Savus darinājumus izrādīs aušanas studija “Zaļakmens”, bet zīmola “Daru” radītāja Dace atklās gleznojumus uz T–krekla. Savu garšas pasauli atklās Purva dzērvenīte un Bišu dārgumi. Kā savā Facebook ierakstā min Rucavas ielas iedzīvotāja Eva Krētaine: “Tik tuvu laikam nekad svētki nav bijuši! Burtiski pie namdurvīm! Atver mājas durvis…tur priekšā spēcīga kultūrtelpa. Vai šoreiz atbilst teiciens par “ieliet pilnīgi mutē”?” Rucavas ielas iedzīvotāj! Ja vēlies iesaistīties svētku organizēšanā, pievienojies! Svētki notiks Rucavas ielas galā pie dīķīša, ko gadiem aprūpē Romijas Andersones ģimene. Nāc, ieklausies, pieskaries un sajūti bagāto Rucavas kultūras mantojumu. Nāc, lai sajustu Rucavu Liepājā! Pasākums tiek īstenots ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu projekta “Lejaskurzemes ielu svētki” ietvaros.

Vai vēlies piedzīvot NĪCU tepat – savā pilsētā LIEPĀJĀ? 15.augustā, kad ienāksi NĪCAS IELĀ, sajutīsi – te viss skan citādāk. Dziesmas, vārdi, rotaļas un danči. Nīcas ielā viesosies Nīcas etnogrāfiskais ansamblis, kas glabā un nes tālāk Nīcas stipro balsi un tradīcijas, kā arī Nīcas vidusskolas folkloras kopa “Rakari”. Kad dzirdēsi Indras Štubes akordeona skaņas, Nīcas ielas iedzīvotāj, nāc ārā, jo svētki būs sākušies! Svētku dienā būs dziesmas, rotaļas un valodas spēles, kas liks aizdomāties par Nīcas izloksni un tās skaistumu.Iepazīsti arī Nīcas senlietu krātuvi, kur katrs priekšmets glabā kādu stāstu – un varbūt kāds no tiem būs arī tavējais. Atrodi Nīcas ielu LEJASKURZEMES IELU pastaigu kartē un ienāc pasaulē, kur Nīca ienāk Liepājā ar visu savu krāšņumu. Kur notiks svētki Nīcas ielā? Kontrolpunkts būs Nīcas un Pļavu ielas krustojumā, bet dziesmas un sievas tautastērpos būs pamanāmas jau pa gabalu. Pasākums tiek īstenots ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu projekta “Lejaskurzemes ielu svētki” ietvaros.

Vai esi gatavs piedzīvot PAPI tepat – savā pilsētā Liepājā? Pape – tā ir vieta, kur stāstus čukst pat niedres un piekrastes vējš. 15. augustā Papes ielā tiks uzburta mazā piekrastes ciema Papes noskaņa – vieta, kur vējā šūpojas niedres, un koka mājas smaržo pēc senatnes elpas. Te Kuršu Iniciatīvu Fonds vadītājs Māris Muitenieks stāstīs par koka apbūvi, niedru jumtiem, zvejnieku sētām un ļaudīm, kuri dzīvoja saskaņā ar dabu un vēju. Būs ekspozīcija, kur varēs iepazīt Papes vēsturi, un iepazīt “Māliņu kleķerētavas” darbus. Papes iela svētku dienā būs kā piekrastes noskaņu glezna. To piepildīs ne tikai Papes cilvēku stāsti un darbi, bet arī Papes ielas iedzīvotāju īstenotās iniciatīvas. Papes ielas svētkos atbalstu sniedz arī paši ielas iedzīvotāji – Agnese Inne Blumberga, Veta un Jurijs Ivanovi un citi. Kāds gatavs izcept kūku, lai sagaidītu ciemiņus no Papes, kāds gatavs pievienoties svētkiem, lai uzspēlētu mūziku, kāds gatavs painformēt kaimiņus. Meklē Papes ielu Lejaskurzemes pastaigu kartē un ienāc ciemā, kas uz brīdi atdzims pašā Liepājas sirdī. Pasākums tiek īstenots ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu projekta “Lejaskurzemes ielu svētki” ietvaros.

Vai esi gatavs piedzīvot DUNIKU tepat – savā pilsētā Liepājā? Vienu vakaru Dunikas iela pārtaps par mazo Lejaskurzemes pasauli. Te saimniekos zemnieku saimniecības “Timbras” saimniece Maija, kuras ganāmpulkā ir arī Latvijas zilās govis, būs produktu degustācija un stāsts, kā sojas pupiņas pārtop eļļā. Būs saimnieces Aijas stāsts par Duniku, tās lielāko bagātību – dabu un ļaudīm. Dunikas ielā ciemosies arī folkloras kopa “Ķocītis”, kas aicinās mazos liepājniekus uz rotaļām un dančiem. Bet tiem, kas ilgojas pēc brīvības sajūtas, būs iespēja izjāt ar zirgu. Nāc un ļauj sev piedzīvot vakaru, kurā pilsēta pieklust, bet atdzimst lauku krāšņums un bagātība! Pasākums tiek īstenots ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu projekta “Lejaskurzemes ielu svētki” ietvaros.

Smaržo pēc svētkiem! 15. jūnijā notiks tikšanās pēcpusdiena “Saulgriežu stāsti”. Ņem līdzi klēpi pļavu ziedu un cienastu – stāstīsim stāstus, pīsim vainagus, mācīsismies Jāņu dziesmas. Un audīsim uz stellēm. Projektu “Stāstu stāsti pāri robežām” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Grāmatas “Būtiņģes un Sventājas valodas vārdnīca” izdošana (2024)

8. novembrī Liepājā notika grāmatas “Būtiņģes un Sventājas valodas vārdnīca” atvēršanas svētki, kurā piedalījās Rucavas pamatskolas folkloras kopa “Ķocītis”, folkloras kopa “Vēlava”, Latvijas vēstniece Lietuvā Solveiga Silkalna, Latvijas būtiņģnieki un sventājnieki un citi interesenti. Grāmatas atvēršana Liepājas Raiņa vidusskolā notika vairāku iemeslu dēļ: 1) lai uzsvērtu skolas nozīmi izglītības, valodas, kultūras saglabāšanā, 2) daudzi Būtiņģes un Sventājas latvieši, pārceļoties uz dzīvi Latvijā 20.gs. 50.-60. gados, visbiežāk apmetās Liepājā, apdzīvojot ezermalu – īrējot gultasvietas, ceļot savas mājas šīs skolas tuvumā, 3) Liepājas Raiņa vidusskolas ir gan autores, gan citu Latvijas sventājnieku skola.

Grāmatas izdošanai finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās “Kurzemes kultūras programma 2024” ietvaros VKKF mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.

9. novembrī grāmatas “Būtiņģes un Sventājas valodas vārdnīca” atvēršanas svētki notika Lietuvā – Sventājas bibliotēkā, kur pulcējās gan vietējie latvieši, gan viesi no Rucavas. Uz grāmatas vāka ir Leonarda Skirpsta (Leonardas Skirpstas) fotogrāfija, kas tapusi pirms 50 gadiem Sventājā. Trīs laivas simbolizē trīs paaudzes, kuras simt gadu laikā saglabājušas latviešu valodu kā ģimenes sarunvalodu.

Mantojums pāri robežām (2023)

No 01.06.2023. līdz 31.03.2024. tika realizēts projekts “Mantojums pāri robežām”. Projekta ietvaros tika nodrošināta Būtiņģes un Sventājas dzīvesskolas darbība Liepājā un citviet, izveidojot 10 tematiskus tikšanās vakarus par dažādām tradicionālās kultūras tēmām. Tematiskie vakari sastāvēja no 2 daļām: teorētiskās daļas un praktiskās daļas. 1.daļu vadīja Liepājas Universitātes pētniece Daiga Straupeniece, kuras pētniecības lokā ir Būtiņģes un Sventājas latviešu valoda, kā arī kultūra, 2.daļu – dažādi amatu meistari.

Dzīve starp robežām (2021)

Decembrī tika realizēts projekts “Dzīve starp robežām”. 10 meistarklasēs dalībnieki iepazinās ar Būtiņģes un Sventājas kultūrvēsturi un valodas iezīmēm, svētku tradīcijām un rokdarbu pūru, tāpat tika dziedātas Sventājas dziesmas, stāstīti stāsti par svētku paražām, gatavoti Sventājā raksturīgie ēdieni, veidoti koka svečturi, vaska sveces, ķekatnieku maskas u.c. Tāpat tika veikti Liepājas sventājnieku un būtiņģnieku valodas ieraksti, kas noderēs padziļinātai lingvistiskai pētniecībai. Projekta laikā tika apzināti cilvēki tālākai sadarbībai, lai nākotnē varētu rīkot Latvijas un Lietuvas būtiņģnieku un sventājnieku saietu vai organizēt bērnu un jauniešu vasaras nometni. Projektu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “KultūrElpa”.